Mežā

打印 下载

Te ir tā vieta, mans mīļais, kur apraksim tos,
Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā.
Te, šajā mežā liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos,
Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām.
Atvilksim elpu, smags ir mirušu sapņu slogs.
Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest.
Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog,
Atvilksim elpu, pirms ēnas sāk saulrietu dzēst.
Jo mums jāceļas drīz, ak, mans mīļais, laiks tālāk klīst.
Dzīves karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams.
Bet tos sapņus, kas palikuši, tos paņemsim līdz,
Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā.